Lombardu tiesiskais regulējums un darbības specifika

. Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 līdz 3000 latiem. Par izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Pēc autora domām lombardi pēc savas būtības ir nepieciešami, jo dod iespēju patērētājam staidzamos gadījumos iegūt materiālos līdzekļus nebaidoties par kredītsaistībām kā tas ir ar bankas aizdevumiem vai ātrajiem kredītiem (kā SMSkredit u.tml).
Problēma nav tajā, ka lombardi pastāv (tie ir gandrīz tik pat seni kā bankas un citi līdzīgi iestādījumi), bet gan tajā, kā tie darbojas un tiek uzraudzīti. Lai sakārtou šo sistēmu, pēc autora domām, ir nepieciešams, pirmām kārtām, nodefinēt, kas ir lombards, nodefinēt tā darbības veidu un izstrādāt likumu kopumu, kas regulē to darbību (kā vienu no kredītiestādēm). Lombardu darbību savukārt būtu jāuzrauga ne tikai PTAC, bet gan atsevišķai institūcijai, kas konkrēti pievērstos lombardu licenču kontrolei, nodokļu maksāšanas un grāmatvedības uzraudzībai. Vispārēja elektroniskā preču (kā arī klientu) uzskaites sistēma nenāktu par ļaunu, lai gan tādai it kā bija jāsāk darboties 2012. gada beigās.
Jāatceras arī, ka patērētāja lēmums izvēlēties ātrāko naudas ieguves variantu, no kuriem viens ir lombards, ir viņa paša izvēle, līdzīgi kā tas ir ar ātrajiem kredītiem. Pēc autora domām lombardi pamatā ir problēma nevis patērētājiem, bet gan valsts kasei (Ekonomikas ministrijai), jo tiek nepilnīgi nomaksāti nodokļi un prece, kas tiek realizēta lombardos nereti ir zagta.
…