Ja ziede vai gels izraisa pastiprinātu reakciju, piemēram, stipri dedzina, nevajag to nomazgāt ar ūdeni, bet ar eļļiņu vai neitrālu krēmu, kas uzlikts uz vates plāksnītes. Tā līdzekli izdosies noņemt pilnīgāk.
Ja ir nopietnas un hroniskas slimības, kas izraisa sāpes, ārīgos līdzekļus vislabāk lietot kombinācijā ar iekšķīgiem pretsāpju medikamentiem, tie mazinās arī iekaisumu.
Svarīgi ir nepakļauties mītiem, jo pierasts domāt, ka ārīgi lietojamie medikamenti ir nekaitīgāki, jo nenokļūst asinsritē, taču tas neatbilst patiesībai. Uzsūcoties organismā caur ādu, lokāli lietojamie pretsāpju līdzekļi tāpat nonāk asinsritē un tiek izvadīti no organisma caur nierēm vai aknām, atkarībā no aktīvās vielas. Tāpēc tos nevajadzētu lietot ilgstoši un bieži. Lokāli lietojamos medikamentus uzklāj plānā slānītī.
Secinājumi.
Izvēloties pareizu atsāpināšanas taktiku, ievērojami var mazināt perifēro un centrālo sensibilizāciju, tādējādi arī vajadzību pēc pretsāpju medikamentiem, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Lai atsāpināšana būtu pietiekama, visi pretsāpju medikamenti jāordinē piemērotā laikposmā. Pretsāpju medikamenti jāizmanto regulāri, ņemot vērā to darbības ilgumu, devas, lietošanas biežumu un ar katru dienu samazinot lietošanas reižu skaitu. Obligāti ir jārunā ar pacientu par veselības stāvokļa uzlabošanos vai citādi. Ārstējot ar sistēmiskiem pretsāpju medikamentiem, obligāti jāņem vērā iespējamās blakusparādības, medikamentu mijiedarbība, kontrindikācijas un to lietošana. Kāda vieda praparātu izvēlēties lai ārstēt pacientu izvēlās ārsti. Protams pacients varopats nopirkt sev pretsāpju līdzekļus, jo vair;aki veidino pretāpju līdzekļiem mūsu valstī pārdot bez receptiem. Ja pacients ārstēs sevi pats, tad viņam pastāv risks saslimt ar kaut, kādam slimībām, kas ir komplikācija.
Ar jebkura veida preparātu vajag konsultēties ar farmaceitu vai ārstu.
…
