Logopēdija ir zinātne par valodas traucējumiem, to rašanās cēloņiem' un' defektu-novēršanu ar speciāliem apmācības un audzināšanas līdzekļiem. Logopēdija ir speciālās'' pedagoģijas (defektoloģijas) sastāvdaļa.
Termins "logopēdija" radies no grieķu vārda "logos" - vārds; runā; un ”peideo” audzinu, apmācu.
Strukturāli logopēdija izdala pirmsskolas, skolas un pieaugušo logopēdiju. Minētās
zinātnes uzmanības centrā ir indivīds, kuram traucēta runa.
Bērna runas attīstībā novēro 3 valodas apguves pakāpes:
T) attīstās fonemātiskā uztvere un veidojas iemaņas dzimtās valodas skaņu izteikšanā;
2) bērns apgūst vārdu krājumu un sintakses likumus. Aktīvi gramatiskās un leksiskās sakarības viņš sāk realizēt savā runā 2-3, bet beidz 7 gadu vecumā. Skolas laikā pilnveidojas šīs iemaņas uz rakstu runas bāzes;
3) tiek apgūta domu izteiksme runā, runas loģiskums, kas spilgti savu realizāciju iegūst skolas gados.…