Literatūras pārskats par David M.Dozier un Larissa A.Grunig "The Organization of the Public Relations Function"

Dozers un Gruniga (Dozier and Grunig, 1992) uzskata, ka sabiedrisko attiecību nodaļas izveidošana organizācijās ir atkarīga no daudziem faktoriem, tomēr sabiedriskajām attiecībām būtu jābūt vienotam departamentam nevis darbiniekiem izkliedētiem pa visu organizāciju.
Augstākajā abstrakcijas līmenī sabiedriskās attiecības var tikt izprastas, lietojot open-systems teoriju (teorija nodrošina tās atrašanās vietu organizācijas struktūrā un to, kā šī funkcija organizācijai palīdz piemēroties un kontrolēt vidi, kā arī iesaka auditorijas izvēli). Sabiedrisko attiecību nodaļas vieta organizācijas struktūras shēmā un tās sadarbība ar augstāko vadības līmeni parasti ir saistīta ar šīs nodaļas izveidošanas apstākļiem – iespējams vadībai šķiet, ka ir zaudēta saikne ar darbiniekiem vai arī būtu jāuzlabo attiecības ar akcionāriem un/vai investoriem.
Visas organizācijas var iedalīt pēc tā, kādā veidā norisinās apkārtējās vides izraisītās pārmaiņas. Pastāv atvērtās un slēgtās sistēmas. Ja organizācija ir kā slēgta sistēma, tā nepielāgojas ārējām izmaiņām un neuzņem informāciju, kas galu galā noved to pie sairšanas. Turpretī atvērtas sistēmas pielāgojas vides izmaiņām, spēj pielāgot un adaptēt savus mērķus un procesus.
Bells un Bells (Bell and Bell, 1976) funkcionārās sabiedriskās attiecības ir definējuši kā ārējās vides informācijas piegādes mehānismu, kas apstrādā informāciju un saskaņo to ar organizācijas iekšējo komunikāciju.
Turpretī funkcionālajā pieejā sabiedriskās attiecības piedalās lēmumu pieņemšanā, tādejādi kļūstot par augstākā līmeņa vadības komandas – t.s. „dominējošās koalīcijas” – darbiniekiem. Slēgto sistēmu pieeja cenšas saglabāt kontroli pār apkārtējo vidi, bet atvērtā pieeja adaptējas, izmantojot divvirziena simetriju (starp auditoriju un organizāciju ir atgriezeniskā saite).

…