Linards Tauns "Plīvošana ar pilsētu"

Dzejas teksta analīze, Linards Tauns „Plīvošana ar pilsētu”. Linarda Tauna dzeja, manuprāt, ir ļoti atšķirīga no citu tā laikmeta dzejnieku darbiem. Viņa dzeja liekas mūsdienīgāka un tas pavisam noteikti ir tādēļ, ka viņš tai laikā atradās krasi atšķirīgākā vidē nekā pierasts. Dzejā sajūtu lielu bohēmi, vīnu, apreibinošas vielas un svētkus. Citāts: „kafeinīcas sēdētāji- klusās dabas”, „Dzīvi nedzīvot bet dejot”, „trauki, kas tukši būdami piepilda mani ar savu hašišu un morfiju”. Šis bohēmistiskais dzīvesveids man lika aizdomāties, par to, kādas sekas tas atstāj uz cilvēku. Skatoties no malas visa šī bohēme liekas tik skaista un cilvēks šķiet tik brīvs no visiem pasaules ierobežojumiem, viņš dzīvo bezadbildībā un vienaldzībā par to kas notiek apkārt., taču tai pašā laikā šķiet, ka viņiem nav īsta mērķa ko vēlas sasniegt, ka visa dzīve ir viens liels plūdums, spontanitāte, eiforija, kaisle. Un baudot visas šīs lietas vienā brīdī var pārņemt liela depresija, jo pēkšņi saproti, ka īsti nekā nēsi sasniedzis, bet arī bohēme vairs neliekas tik saistoša. Aizdomājos par to, ka , manuprāt, šādiem cilvēkiem ir salīdzinošī grūti būt kopā ar kādu citu ļoti tuvās attiecībās, jo katras attiecības prasa atbildību un spēju gūt līdzsvaru starp šo bohēmu un reālo ikdienu. Tādēļ arī šai dzejā isti nav sastopami autora apraksti par attiecībām, taču kaislei un sievietēm gan viņš ir veltījis daudz rindas. Brīžiem var just, ka tās ir ilgas pēc īstas mīļotās sievietes.