Lietderības koeficientu ƞ izsaka kā lietderīgi izmantotās enerģijas attiecību pret sistēmai pievadīto summāro enerģiju. Tas ir bezdimensionāls lielums, kas var atrasties robežās no 0 (pilnīgi neefektīvai ierīcei) līdz 1 (ideālai absolūti efektīvai ierīcei). Lietderības koeficientu mēdz arī izteikt procentos no 0% līdz 100%.
Apskatīšu, vai lietderības koeficients/tā lielums ir svarīgs? Protams, mēs zinām, ka dažādu tipu dzinējiem tas ir ļoti atšķirīgs – tvaika dzinējiem -5-6%, iekšdedzes dzinēju lietderības koeficients sasniedz 40-50%, bet elektrodzinēju – pat vairāk kā 90%. Bet vai tas patiešām mūsdienās ir svarīgi? Iedomāsimies divas automašīnas. Pirmā – mazgabarīta automašīna ar 1.3L motoru, kas patērē vidēji 5L degvielas uz 100 km (pieņemsim, ka tās lietderības koeficients ir 45%). Bet otrā – gandrīz divreiz smagāka apvidus automašīna, ar 7.4L motoru, kas patērē 18L/100 km (pieņemsim, ka tās lietderības koeficients ir 49%). Spriežot pēc lietderības koeficienta, lietderīgāks ir otrais apskatītais automobilis. Taču, salīdzinot benzīna patēriņu, kas ir svarīgs pie mūsdienu lielās degvielas cenas, varam secināt, ka daudz efektīvāks ir pirmais apskatītais automobilis. Tātad efektivitātes koeficients mūsdienās automobiļiem nevar būt raksturojošais lielums, arī, apskatot automobiļu reklāmas un ražotāju sniegto informāciju, nekur neatradu informāciju par dzinēju lietderības koeficientu.
-tvaika dzinējs;
-iekšdedzes dzinējs;
-elektrodzinējs;
-ūdeņraža dzinējs;
-hibrīddzinējs.
