Liena ir pozitīvs tēls brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki.”Liena ir viens no tiem romāna varoņiem, kuriem ir nolemts traģisks mūžs. Viņas traģiskais liktenis ir patiess pirādījums tam, kā ļaunu un bezdievīgu cilvēku darbi un vārdi spēj ietekmēt gaiša cilvēka likteni. Liena bija spožs, garīgi bagāts cilvēks ar savām domām, darbiem un mērķi. Ar dziļu jūtu pasauli. Šādiem cilvēkiem kā Liena un Kaspars es novēlētu savādāku pasauli, savādāku apkārtējo vidi, kur valda miers un saticība, kurā cilvēks var likt lietā savas mērķtiecīgās domas un idejas, kurā viņi varētu sevi piepildīt, nē, ne jau tādu pasauli, kā rakstīja K. Skalbe par Miera un Pieticības malu, bet gan garīgi bagātu. Un lai tāda tipa cilvēki kā Oļiņiene, Prātnieks un citi kuļas pa savējo ar melnām domām un tādiem pat arī darbiem. Lienai bērnībā ir palīdzējušas Annužas siltās rokas un gaišais prāts, bet, ja runājam par Lienas mūžu, caurcaurēm ir jāpiemin Kaspara vārds. Šis aukstais, mierīgais, vientuļais un nosvērtais cilvēks. Viņu ceļš bija savijies kopā, bet Kasparam bija kāds trūkums, viņam trūka uzņēmības, un tāpēc viņš nespēja izsargāties ne no savas, nedz paglābt Lienu no nāves. Oļiņiene un Prātnieks ir galvenie, reālie Lienas ienaidnieki, kuri viņu nomelno un pazemo visā viņas dzīves gaitā.Oļinienes cīņa ar Lienu ir saspringta un asa. Ar vārdiem un rīcību uzvar Oļiņiene, bet garīgi vienmēr būs pārsvars gaišiem, domās un darbos baltiem cilvēkiem, tādiem kā Liena. Daudzreiz Lienas rīcību var nosodīt, tomēr viņa bija un paliek romāna pozitīvais varonis.
Brāļi Kaudzītes interesanti raksturo Lienu romāna sākumā, izmantodami burvīgu dabas skatu: “Viņa bija skaista, slaika meita ar tumši brūniem matiem un acīm pašos jaukākos dzīvības gados jeb viskrāšņākā ziedonī. Laipnība, līdzcietība un jauks dzīvības prieks ziedēja kupli viņas vaigā. Smaidi uz viņas lūpām bij tik skaisti kā rīta blāzma pie debesīm. Viņas valoda modināja atbalsis arī pašā tuksnesī.”…