Apmeklējot vienu no Rīgas lielveikaliem, man bija iespēja pavērot kā attīstās patērētāju kultūra mūsu valstī, kādas tai ir īpašības, raksturojums. Pavadot lielveikalā pusotru stundu es mēģināju pavērot kādas ir šīs īpaša kultūras pārstāvji, viņu uzvedība, gaume, preču apskatīšanas un izvēlēšanas īpašības un principi, kā arī noskaidrot kā šīs kultūras pārstāvji mijiedarbojas viens ar otru, kā veidojas saskarsme.
Es pieņēmu ka tieši šīs dienas novērošanas rezultāti nebūs pavisam objektīvi, jo tuvojas svētki, domāju, ka tam ir liela nozīme, jo vienmēr pirms svētkiem patērētāju uzvedība un izvēle ir atšķirīga nekā ikdienas dzīvē. Tomēr priekš patērētāju kultūras pārstāvjiem – gaidāmie svētki ir lieliska motivācija un attaisnošana iegādāties kaut ko jaunu, ar cerībām ka tieši šī jauka blūze, vai simpātisks paklājiņš, kas domāts priekštelpai varēs mainīt viņu dzīvi uz labāko pusi, ietekmēt garastāvoklim un uzlabot pašsajūtu.
Es mēģināju būt attālināta no šīs kultūras pārstāvjiem un viņiem raksturīgam darbībām, vērot no malas, bet, kā izrādījās ignorēt savus instinktus bija diezgan grūti... Vēlme aizķert pa ceļam kādu krekliņu, paskatīties kas rakstīts uz etiķetes, vai cenas bija ļoti grūti pārverama. Tas ļoti kavēja pētīšanas procesu, bet man izdevās saņemties. Un tieši tad es izdarīju pirmos secinājumus: esmu viena no viņiem, esmu pilnvērtīgs lielveikalu patērētāju kultūras pārstāvis. Otrais secinājums - reklāmai, tomēr ir ļoti liela ietekme un efekts, kas darbojas uz cilvēka prātu, ir gandrīz hipnotisks, pat ja tu atnāci veikalā ar citām mērķiem, tu nevari nepievērst uzmanību spilgtām reklāmas akcijām, neaizķerties ar aci ar krāsaino un vilinošo preču dizainu.
Es sāku savu pētīšanas procesu ar noklausīšanās, tiešā šīs vārda nozīmē. Rezultātā man izdevās sakrāt nelielu frāžu kolekciju, tās varētu spilgti atspoguļot lielveikala patērētāju kultūras pārstāvjus, tos mērķus, attieksmi pret procesu, īpašības.
…
