Apskatot liberālo kultūru, par pamatu tiek ņemts liberālisms. Tomēr liberālā kultūra nav tikai liberālisms. Var apskatīta arī tādas teorijas kā taisnīguma teorija (Rolzs), libertārisms (Noziks), egalitārisms (Dvorkins) un komunitārisms (Razs, Teilors un Volzers).
Liberālisms ietver sekojošu mērķi – tādas nācijas radīšanu, kas ir brīva no tirānijas un ietver tādas vērtības kā brīvība, tiesiskums, iespēju vienlīdzība un ikviena indivīda dzīves izvēles brīvība.
Klasiskais liberālisms uzsver tādu sabiedrību, kas ir atvērta, toleranta, atšķirīga un neveido spēcīgu paternālismu un autoritārismu. Tajā pašā laikā liberālisms veidoja ideju, kurā jaunā vidusšķira palielināja politisko dominanti.
Liberālismu var saistīt ar kapitālisma evolūciju un privātīpašuma attīstību. Klasiskais liberālisms uzsver ikviena privātās intereses un ka indivīdam nav pienākums veidot sabiedrisko labumu. Tajā pašā laikā liberālisms paļaujas uz ikviena labo gribu.
Tomēr liberālisms veido dažādu teorētiķu uzskatus, līdz ar to liberālisms nav vienota teorija, bet ietver pats par sevi jau dažādas teorijas. Piemēram, atšķiras Bērka (Burke) un Peina (Paine) uzskati. Peins uzsver, ka indivīds var veidot racionālu spriedumu, kas ir pamatā tā individuālajai brīvībai. Tikmēr Bērks uzsver, ka pastāv bīstamas politiskās sekas, jo indivīda rīcība var būt arī neracionāla – „indivīds ir trausls un mainīgs”. …