Viņš pauž uzskatu, ka mīlestībai nav nekāda sakara ar fiziskām baudām, jo, viņaprāt, visas sievietes ir viltīgas intrigantes un kārdinātājas, kas apzināti izmanot savus dabas dotumus, lai kārdinātu vīriešus. Viņa tēls veido netipisku pārliecību, ka pakļaušanās miesiskām kaislībām ir lielākais šķērslis ceļā uz dvēseles pilnību. Romāna turpinājumā ceļš vilcienā aizrit divatā – Pozdniševs stāsta savam ceļa biedram savu dzīvesstāstu, kurā rodams izskaidrojums viņa uzskatiem. Turpmākās darba lapaspuses pārvēršas izteiktā monologā, kas atspoguļo ne tikai viņa dzīves spilgtākos notikumus, bet arī, un kas vissvarīgāk – iegūtās atziņas un pārdomas par viņa dzīves uzskatiem, filozofiju, skaidrojumiem kāpēc notiek tā kā notiek. Šķiet, ka stāstījums tiek adresēts tieši man un tas padara šo saturu vēl vērtīgāku un tā izpratni nozīmīgāku.
Tolstojs savu izpratni par to, kas ir izvirtība, ielicis romāna galvenā varoņa tēlā, kurš, kā jau iepriekš minēju, par galveno cēloni izvirza miesiskās kaislības. …