Pirmos dzīves gadus da Vinči dzīvojis dzimtajā ciemā līdz pārcēlās uz Vinči ciemu pie radiniekiem. Piecu gadu vecumā Leonardo sāka apmeklēt skolu. 1460. gadā da Vinči ģimene pārcēlās uz Florenci. Florencē Leonardo saņēma labāko tā laika izglītību. Florencē Leonardo da Vinči bija labi ieredzēts kā sarunu biedrs un labs liras spēlētājs. Četrpadsmit gadu vecumā mākslinieks Andrea Del Verokjo pieņēma da Vinči kā savu mācekli, vēlāk viņš strādāja kā Verokjo asistents. Sava skolotāja darbnīcā da Vinči apguva arī aušanu, ādas apstrādi, darbu ar ģipsi, ķīmiju, mehāniskās zinības, metalurģiju, metāla apstrādi, rasēšanu, tēlniecību un zīmēšanu. Viņa pirmā patstāvīgā glezna ir „Madonna un bērns”. 1472. gadā Leonardo da Vinči tika pieņemts Florences mākslinieku ģildē. Tiek uzskatīts, ka da Vinči kļuva par patstāvīgu mākslinieku.
No 1482. gada līdz 1499. gadam Leonardo da Vinči dzīvoja Milānā, strādājot pie Ludoviko Sforca – Milānas hercoga. Dzīvojot pie Svorca, Leonardo bija ļauts apmācīt mācekļus un pieņemt citu pasūtījumus. Šajā laikā Leonardo radīja daudzas gleznas, skulptūras skices un zīmējumus, darinājis mehānismus galma izrādēm un izgudroja kara tehniku. Savā pieteikuma vēstulē Milānas hercogam da Vinči ir ļoti pieticīgs: „Tāpat es varu veidot skulptūras no marmora, bronzas vai māla un arī, strādādams par gleznotāju, varu veikt jebkuru pasūtījumu tik pat labi kā kurš katrs cits.” …
