Ekonomiskie izaicinājumi ir bijuši vienmēr, taču mūsdienās tie ir tik ievērojami kā nekad. Dažādas pandēmijas, dabas katastrofas un politiskie konflikti ietekmē visas pasaules valstis un to ekonomiku. Šī neapstrīdami ir pirmā reize vēsturē, kad tik daudz dažādi ārējie faktori ir ietekmējuši Latvijas un pasaules ekonomiku tik salīdzinoši īsā laika posmā.
Viens no vislielākajiem izaicinājumiem ir klimata pārmaiņas. Pastāv vispārēja nesaskaņa starp globālās sasilšanas noliedzējiem un izrietošo nepieciešamību pieņemt smagas politiskās izvēles, lai cīnītos ar to. Globālā sasilšana ir cēlonis lielākajai daļai mūsdienu dabas katastrofām un, lai tās apturētu vai savaldītu ir vajadzīgi ļoti daudz līdzekļu. Viens no visspilgtākajiem piemēriem ir Austrālijas ugunsgrēki- protams, tie ir jau iepriekš naturāli notikuši, bet pēdējos gados tie ir kļuvuši daudz lielāki un nesavaldāmi. 2019-2020g. Austrālijā nodega 25,5 milj. akri jeb aptuveni 10,3 milj. hektāru. Iepriekšējos gados neviens ugunsgrēks nav bijis pat tuvu tik liels. Vēl var piebilst, ka šie ugunsgrēki nenotiek tikai Austrālijā, bet arī citās pasaules vietās kā Brazīlijā, ASV, Krievija u.c. Lai šo problēmu novērstu ir jāsamazina vai vispār jāapstādina akmeņogļu un naftas izmantošana, un jāpāriet uz aprites ekonomiku un atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Lai šo varētu realizēt ir noteikti jāpaaugstina cenas akmeņoglēm, jo šobrīd tās tik lētas kā nekad un, tas tikai mudina mājsaimniecības un lielās kompānijas turpināt tās izmantot. Efektīvai cenu noteikšanai būtu nepieciešami noteikumi, lai emisiju radītāji nevarētu izvairīties no pārslēgšanās uz jaunu enerģijas ieguves veidu, gan politika, lai mazinātu augstākas akmeņogļu cenas radītās sekas.…