Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības

Te ir runa par mazāku pieprasījumu, nevis tirdzniecības šķēršļiem, ko var apiet. Pie tam tas apgrūtinās Baltijas eksportu ne tikai uz Krieviju, bet arī uz valstīm, kas ir cieši saistītas ar Krieviju.
Protams, gan politiskā, gan ekonomiskā situācija starp ES un Krieviju ir ļoti saspīlēta un nestabila. Iziešana no Krievijas tirgus Latvijai ir nesusi daudzus zaudējumus, tomēr ne tik lielus un smagus, kā varēja gaidīt. Latvija ir veiksmīgi aizstājusi Krievijas tirgu ar citu valstu tirgu. Kopā ar Eiropas Komisijas atbalsta pasākumiem Latvijai ir lielas iespējas samērā veiksmīgi atkopties no sankciju ietekmes uz mūsu valsti.
Kas būs tālāk? Ņemot vērā, ka recesija Krievijā tikai sākas, būtiskāka negatīvā ietekme uz Baltijas valstīm vēl tikai gaidāma. Kļūs vēl sliktāk. Grafikā zemāk redzams (skatīt grafiku pa kreisi), ka Baltijas eksporta uz Krieviju izaugsme cieši seko Krievijas nominālā IKP pieaugumam. Ja var ticēt pagātnes datiem, tad Krievijas IKP kritums par 1 procentpunktu nozīmē aptuveni 1.5 procentpunktu kritumu Baltijas eksportā uz Krieviju. Pieņemot, ka līdzšinēja attiecība saglabāsies un apvienojot rubļa vērtības kritumu, krītošo ekonomisko aktivitāti un pieaugošo patēriņa cenu kāpumu, Krievijas IKP (izteikts eiro) šogad var viegli nokristies par aptuveni 25% vai pat vairāk. Kritums par 25% attiecīgi nozīmētu Baltijas valstu eksporta Krievijā sarukumu par aptuveni trešdaļu. Sāpīgi, bet ne tik graujoši kā varētu šķist. Piemēram, Latvijas gadījumā, ja tās eksports uz Krieviju kristos par trešdaļu, eksportam uz citām valstīm būtu jāpieaug par aptuveni 4%, lai šo kritumu kompensētu un saglabātu kopējo eksporta vērtību nemainīgu. Tas nav nekas neiespējams – 2014.gada 9 mēnešos Latvijas eksports uz citām valstīm, izņemot Krieviju, pieauga par 2%.
 
…