No 1963.gada, kad Londonā nomira Kārlis Zariņš, kuram Latvijas valdība bija piešķīrusi pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs, šis amats pārgāja Latvijas diplomātiem ASV - sākumā pie A.Spekkes, bet no 1971.gada – pie A.Dinberga. Šajā laikā tika piešķirts finansējums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Brīvības komitejām ASV. Gan ASV prezidenti, gan Kongress bieži pauda publisku atbalstu Baltijas valstīm. 1953.gadā tika izveidota Kongresa Pārstāvju palātas speciāla izmeklēšanas komiteja komunistiskā režīma agresijas pret Baltijas valstīm izpētei jeb tā saukto - Kerstena komiteju, kas izmeklēja, kā notika Baltijas valstu okupācija un piespiedu iekļaušana PSRS. Divu gadu laikā tā veica plašu pētniecisko darbu un komitejas sagatavotie dokumenti papildus pamatoja neatzīšanas politiku no ASV puses.
ASV vienmēr ir atzinusi Latviju kā valsti, atzinusi, ka Latvijas valsts ir bijusi okupēta, kā arī veikusi diplomātiskas sarunas ar PSRS, lai Latvija atgūtu savu neatkarību. ASV prezidents Ronalds Reigans 1982.gadā pasludināja 14.jūniju, 1941.gada masu deportāciju Baltijas valstīs gadadienu, par Baltijas brīvības dienu. Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1980.gadu beigās sekmēja pirmo neoficiālo kontaktu izveidi starp Latviju un ASV valdību. Nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991.gadā bija ASV 41.prezidentam Džordžam (Herbertam Volkeram) Bušam, kurš, tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, sekmēja Baltijas valstu brīvības jautājuma aktualizēšanu. Pēc 1991.gada 21.augusta puča Maskavā un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina stāšanās amatā daudzas valstis, ieskaitot Krieviju, oficiāli sāka atzīt Baltijas valstu neatkarību de facto. ASV Baltijas valstis atzina 1991.gada 2.septembrī. …
