Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Satversme tika pieņemta 1922. gada 15. februārī. Tā ir pirmā un vienīgā Latvijas konstitūcija, kas tagad ir viena no vecākajām Eiropā. Satversmes izstrādāšanā aktīvākās bija tālaika lielākās partijas – sociāldemokrātu un Zemnieku savienības.
Lai gan Latvijas Satversmei tagad ir 80 gadu, tā reāli darbojusies tikai aptuveni 21 gadu. Tās darbība tika pārtraukta Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā, bet okupācijas laikā kārtību Latvijā noteica padomju likumi. Pilnā apjomā, kā Latvijas pamatlikums, Satversme tika atjaunota 1993. gadā. Šajā ziņā Latvija ir unikāla, jo valsts konstitūcijas parasti pēc ilga laika pārtraukuma netiek atjaunotas, bet gan izstrādātas no jauna.
Savas pastāvēšanas laikā Satversme ir grozīta vai papildināta piecas reizes, kaut gan priekšlikumu par izmaiņām ir bijis vairāk. Pēc Satversmes atjaunošanas tika samazināts vēlēšanu vecuma cenzs, 1996. gadā tika izveidota Satversmes tiesa, kas līdz tam netika paredzēta. 1997. gadā izlēma, ka Saeima un valsts prezidents tiks ievēlēts uz četriem, nevis trim, gadiem, bet parlamenta vēlēšanas divu dienu vietā notiks tikai vienu dienu. Būtiskākie grozījumi tika veikti 1998. gadā, kad Saeima nolēma papildināt Satversmi ar 8. nodaļu Cilvēka pamattiesības, kuras izstrādē izmantotas starptautiskajās konvencijās noteiktās cilvēktiesību nomas. Sākotnējais – 1922. gada – Satversmes variants bija nepilnīgs, jo cilvēktiesību normas nebija iekļautas. Toreiz iemesls bija partiju nespēja vienoties, vai atļaut rīkot politiskus streikus.
Arī pašlaik ir aktuālas runas par Satversmes grozīšanu. Tieslietu ministrija izstrādājusi priekšlikumus izmaiņām, kas saistītas ar iespējamo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie grozījumi noteiks, ka par dalību ES jārīko referendums, bet par iestāšanos, piemēram, NATO, tiesīga izlemt būs Saeima.
…