Vai gan šāds raksta nosaukums neliecina par galēji aprobežotu nacionālismu? Mākoņi taču rodas visā pasaulē, peld pāri visai zemeslodei, nepazīstot nekādu robežu. Tomēr mums Latvijā mākoņi galvenokārt ienāk no dienvidrietumiem. Citiem vārdiem runājot, lietu mēs saņemam no Lietuvas.
Ja jūs šad un tad paceltu galvu un paskatītos uz Latvijas debesīm, jūs tur ieraudzītu daudz neparasta skaistuma. Šo skaistumu tā pa īstam var izvērtēt tikai tad, ja jums ir bijusi vai būs iespēja ceļot, un esat debesis vērojuši arī citās zemēs. Tad jūs secinātu, ka katrā zemē tomēr ir savādāki un atšķirīgi mākoņi. Vēl jo vairāk, salīdzinot šo dažādo zemju mākoņus, kā arī parunājot ar tiem, kuri ceļojuši vairāk par mums, uzzināsiet, ka nekur pasaulē nav tik skaistu debesu jeb tik skaistu mākoņu kā Latvijā.
Mākoņus veido sīki ūdens pilieniņi vai ledus kristāliņi, kuru vidējais diametrs ir ap 0,01mm. Šīm
daļiņām vajadzētu tūlīt pat nokrist zemē, jo ūdens ir smagāks par gaisu. Tā vai gandrīz tā arī notiek, bet līdzko sīkais ūdens piliens tuvojas mākoņa apakšējai daļai, tas iztvaiko. Tvaiki atkal ceļas augšup un no jauna apvienojas pilienos vai kristālos. Tādejādi mākoņus veidojošie pilieni atrodas nepārtrauktā kustībā un mijiedarbībā. Šai mijiedarbībā mākoņa apakšējās daļiņas nepārtraukti izgaro, bet to vietā nāk citas. Mākonis ir ne tikai sava veida dzīvība, tas ir miljardu mazu dzīvībiņu apvienojums, kur ik mirkli miljoni pilieniņu iet bojā, un miljoni citu dzimst to vietā.
Mākoņu formas un uzvedību nosaka Zemes enerģētiskie starojumi, to ceļu nosaka ne tikai vējš, bet arī acīm neredzamās enerģētiskās barjeras, kuras mākoņiem nākas apiet, un vēl arī citas – mākoņu pievelkošās joslas.
…
