Latvijas izglītības vīzija

Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēces attīstību un attīstības posmus. Nākotne ir cilvēces attīstības process. Zināšanu apgūšanu, procesa rezultātu dēvē par izglītību, mācības ir sociāla parādība, kurām jāattīsta jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, izziņas spējas, tikumiskās un estētiskās vērtības. Profesionālas vērtību vīzijas uzstādīšana ir sarežģīts darbs, tas ir organizācijas vadīšanas pamata instruments. Nākotnes neparedzamība nerada šķēršļus godkārīgu mērķu pastāvēšanai un uzstādei. Paradigmai mainoties, mainās sabiedrības daļu pasaules redzējums un galvenie teorētiskie pieņēmumi. Attīstības pozitīvas izmaiņas ir piemērs, kuram ir vērts sekot. Tīkamu, bet neizpildāmu solījumu novēršanai jāsadarbojas katrai izglītības pusei sekojošā, mērķtiecīgā darbā vai, precīzāk, izglītības puses nav nošķiramas, tās ir vienots kopums, kuram nav iedalītas nevienlīdzīgas iespējas, sākot ar personāla un izglītojamo nevienādām labierīcībām līdz ar katra viedokļa pieņemšanu un pieprasījumu izsacīt viedokli, neņemot vērā objektivitāti vai subjektivitāti, neiedalot cilvēkus izglītības līmeņos, jo tas nav situāciju noteicošs darbspējai vai intelektam dzīvē, neveidot iedalījumu vecuma grupās, bet gan cilvēcisko faktoru ņemšanu vērā. Cilvēcisko faktoru trūkums traucē pilnvērtīgai virzībai, kavē progresēšanu. To mainot pēc Latvijas ideoloģiskās vīzijas, Latvija ir spējīga rosināt un tikt rosinātai vispārējam progresam Eiropas Savienības izaugsmes procesā. Spējīga pieņemt lēmumus un likumus, kas nerada iekšēju protestu cilvēkos. Cilvēkiem esot spējīgiem kļūt par ne tikai valsts, bet gan pasaules pilsoņiem, spējīgi iedvesmot.

…