Uz doto momentu Latvijas valsts izglītības sistēma nav ideāla, jo sistēmu vajag vēl pilnveidot un attīstīt, bet tomēr diezgan liels darbs šajā jomā jau padarīts. Izglītība Latvijā attīstās un pilnveidojas, bet, lai vēl tuvoties izglītības mērķim (izglītības mērķis ir radīt ikvienam cilvēkam iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu radošu kultūras personību) vajag uzlabot un attīstīt tādas nozares kā: mācību saturs; mācību priekšmetu pasniegšana ( skolotāju pietiekoša sagatavotība un nodrošināšana ar visiem nepieciešamiem mācību līdzekļiem un palīglīdzekļiem); pieaugušo izglītība. Tās ir izglītības vajadzības nākotnei.
Izglītība Latvijā ir obligāts pienākums, diemžēl ne vienmēr aizraujošs un interesants. Pārspīlētie standarti, šabloniskā un nesabalansētā mācību viela ir iemesls motivācijas trūkumam, kas skar lielāko daļu skolēnu. Arī skolotāji nav ieinteresēti savas misijas veikšanā pēc labākās sirdsapziņas, neatbilstošās kvalifikācijas, vispārējās sabiedrības un valdības materiālā atzinuma trūkuma dēļ. Šie faktori ir nestabilās izglītības sistēmas nepareizi uzceltie pamati, kas padara neiespējamu stingru pozīciju tās attīstībā.
Kad skolnieki nereti pārmet par mācību uzspiešanu, skolotāji mehāniski atkārto, ka „tas jau nav priekš mums – tas nepieciešams jums pašiem”. Bet kā skolniekam var būt vajadzīgs tas, kas neliekas saistošs uz pietiekami interesants savu zināšanu papildināšanai, vai noderīgs – pielietojams plānotajā darba praksē?
…