Daži no iedzīvotājiem nevar atļauties sev iegūt augstāko izglītību zemo ienākumu dēļ un mazā budžeta skaita dēļ. Neskatoties uz augstskolu lielo skaitu, daži no tiem nav virzītas uz profesionālo izglītību, vai arī nav piemēroti darba tirgus tendencēm. Dažām augstskolām ir programmas, kur netiek aizņemtas visas budžeta vietas, kas pēc tam var izraisīt programmas aizvēršanu. Kā arī visticamāk aizbrauc cilvēki ar augstāko izglītību, kas liecina par to, ka cilvēki ar zemāku kvalifikāciju par konkrēto specialitāti var ietekmēt, piemēram, pārtikas produktu ražošanu. Zems pieprasījums uz mācību programmu var izraisīt to vēršanos ciet vai arī nebūt budžeta vietu, un tas nozīmē to, ka izglītības programmu skaits samazināsies, ka arī samazināsies programmu daudzveidība.
Neskatoties uz daudzajiem zaudējumiem valstij, es domāju, ka viens neliels ieguvums tomēr ir. Ir daļa strādājošo cilvēku ārzemēs, kuri sūta naudu saviem radiniekiem uz Latviju, kuri nevarēja aizbraukt strādāt (veselības problēmas, vecums vai kāda cita problēma). Tērējot naudu Latvijas robežās, tas var minimāli pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku, statistiku un radītājus.
Secinājumā varu teikt, ka Latvija cieš lielus zaudējumus, iedzīvotāju aizbraukšanas dēļ, bet citas valstis šī iemesla dēļ tikai iegūst. Nākotnē tāda Latvijas iedzīvotāju progresīva izceļošana uz ārvalstīm var izraisīt nodokļu paaugstināšanu, komunālo maksājumu parādu palielināšanu, kā arī minimālas algas samazināšanu.
…