Aktīvais tūrisms, skolu ekskursijas
Jauniešu vidū, tāpat arī tagad, tajos laikos, izplatīts bija aktīvais tūrisms.
Es aptaujāju savu mammu.
Viņa stāstīja, ka viņas jaunības gados šo izvēli lielākoties noteica ierobežotās finanšu iespējas un tikai tad sekoja pārējie iemesli: vēlme atpūsties ārpus pilsētas, tuvāk dabai un iepazīstot dzimto zemi. „Izplatītākie tā laika aktīvā tūrisma galamērķi tolaik bija Gaujas Nacionālais parks- pastaigas Siguldā (trošu celiņš, muzeji…), gari pārgājieni Līgatnē pa Dabas mācību un atpūtas parku. Tad ļoti populārs bija Tērvetes meža ainavu parks, uz kurieni vēl joprojām labprāt braucu arī tagad. Tāpat skolu ekskursijas veda uz Zvārdes iezi, Dažādu pilsētu pilsdrupām. Protams, arī Rīga, Rīgas vecpilsēta un Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šķita gana laba ekskursijas vieta!
Pārgājieni bija ļoti populāri. Kājām tika izstaigātas visu rajonu ievērojamie dabas objekti. Tāpat tie nereti veda pa II Pasaules kara cīņu takām vai uz Sarkanās armijas karavīru atdusas vietām – līdz ar to var secināt, ka tūrisms šai laikā bija arī viens no veidiem kā audzināt „pareizi domājušu” jauno paaudzi. Bet, lai radītu priekšstatu par Padomju Latviju kā plaukstošu rūpniecības valsti, biežas bija ekskursijas uz lielajām rūpnīcām, tikšanās reizes ar darba pirmrindniekiem. Tās kalpoja arī kā profesionālas ievirzes pasākumi, palīdzot jauniešiem izvēlēties profesiju. ”
Tas, manuprāt, bija labs laiks, jo salīdzinot tā laika skolu ekskursijas ar mūsdienu ekskursijām, saprotu, cik daudz esam zaudējuši. Galvenais, kas man ir žēl, ko neesmu piedzīvojusi, ir pārgājieni ! Tas, manuprāt, ir viens no vislabākajiem veidiem, kā veidot savstarpēji draudzīgas kolektīvās attiecības, starp klasesbiedriem. Bet kas bijis. Tad nu runāsim tālāk par tūrisma pakalpojumiem un transportu.
…
