Pārejas posms Latvijā bija ļoti straujš. No pārejas posmu modeļiem Latvijā tika ieviesta „šoka terapija”. Tika strauji veidota jauna demokrātiska valsts, jaunas institūcijas, jauna „ekonomika”. Šajā pārejas posmā tika veidots jauktais makroekonomikas modelis, kurš apvieno līdz ar mērenu valdības iejaukšanos brīvo tirgus ekonomiku, kuras galvenie darbības princips ir patērētāju un ražotāju izvēles un lēmumu brīvība – ko pirkt un pārdot nosaka tirgus dalībnieki, un tie rod kompromisu jeb tirgus līdzsvara cenu. Šai sistēmai raksturīga stimulu eksistence – uzņēmējiem tā būtu lielāka peļņas gūšana, efektīva ražošana ar pēc iespējas zemākām izmaksām, darbiniekiem – algas palielināšana. Šim modelim raksturīga privātā uzņēmējdarbība apvienota ar lielāku vai mazāku valsts monopolu. Jauktajā ekonomikā līdzās tirgus spēkiem darbojas valsts, kas cenšas brīvu uzņēmējdarbību savienot ar tautsaimniecības plānošanu. Tas notiek, kontrolējot publiskos pakalpojumus, smago rūpniecību, subsidējot nozares, kas nevar piesaistīt lielus kapitālieguldījumus no privātiem avotiem. Jaukto ekonomiku atšķirībā no komandekonomikas pilnīgās valsts intervences raksturo: privātā, kolektīvā (kooperatīvā) un valsts īpašuma līdzāspastāvēšana; daļēja konkurence; tirgus pašregulējošās darbības savienotas ar valsts realizētu plānošanu; valsts iejaukšanās tirgus attiecībās - valdības un privātā sektora ekonomiskās darbības koordinēšana, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, novērstu krīzes, inflāciju un bezdarbu; valsts līdzdalība ienākumu pārdalē, valsts un citādu fondu radīšana sociālai apdrošināšanai un nodrošināšanai.
Bet tirgus ekonomikas veidošanas process Latvijā bija īpaši grūts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, brūkošā ekonomika. Gan 1991., gan 1992. Gadā bija straujš IKP kritums, ar mazām svārstībām, bet turpinot samazināties līdz pat 1995.gadam. …
