Starptautiskā arēna un tajā valdošās dažādu valstu attiecības vēsturiskā skatījumā bijušas ārkārtīgi dažādas un komplicētas. Valstu savstarpējās attiecības lielā mērā nosaka konkrētās valsts diplomātiskā darbība, tās raksturojums, mērķi un centieni, jo valsts diplomāti ir tās personas, kas reprezentē valsti starptautiskā arēnā, cenšoties nodrošināt un aizstāvēt valsts intereses, realizē valsts ārpolitiku. Nereti kādas konkrētas valsts diplomātiskā rīcība ir vērtējama kā vēstures pagrieziena punkts.
Atskatoties uz Latvijas vēsturi, jāsaka, ka Latvijai nav bijusi iespēja attīstīt un pilnveidot diplomātisko dienestu garā laika izteiksmē normālos neatkarīgas valsts apstākļos, kas saistīts ar ilgo Latvijas atrašanos citas valsts sastāvā vairākos vēstures periodos. Tomēr neskatoties uz to, sarežģītajos vēsturiskajos centienos izveidot Latviju kā neatkarīgu valsti, Latvijas ne pieredzes bagātie diplomāti sasniedza patiešām nozīmīgus un cienījamus panākumus. Tas bija vērojams kā, piemēram, Z.A.Meierovica kunga darbības laikā, tā arī pēc Padomju Savienības sabrukumu, kad Baltijas valstis mierīgā diplomātiskā ceļā, bet ne bez grūtībām, panāca savu kā valsts neatkarības atzīšanu starptautiskā arēnā.