Apmēram pirms vienpadsmit tūkstošiem gadu, kad ledus laikmets bija beidzies un dabas apstākļi tagadējā Latvijas teritorijā kļuvuši piemēroti dzīvošanai, šeit ienāca pirmās mednieku-zvejnieku ciltis. Visticamāk šie cilvēki bija ieceļojuši no dienvidiem sekojot dzīvniekiem (īpaši ziemeļbriežiem), kas pirmie virzījās uz ziemeļiem. Nav īsti noskaidrots kādam etnosam piederēja šie pirmie iedzīvotāji, bet puslīdz droši zināms, ka sabiedriskā iekārta bijusi mātes ģints. Apdzīvotība Latvijas teritorija palielinājās līdz ar klimata uzlabošanos 7.- 4. gadu tūkstotī pirms Kristus. No 4.- 2. gadu tūkstotim pirms Kristus Latvijā ilga vēlais akmens laikmets- neolīts, kā svarīgākais atklājums bija māla trauki. Aptuveni 3.-2. gadu tūkstotī pr. Kristus Latvijā ienāca pirmie somugri un balti.
Somugri atšķīrās ar tā saukto ķemmes- bedrīšu keramiku, savukārt balti ar aukliņas keramiku un laivveida kaujas cirvju kultūru. Abas ciltis ienesa zemkopību un lopkopību un tēva ģints iekārtu, kā arī darba rīkus no bronzas, līdz ar to var runāt par bronzas laikmetu šajā teritorijā. 1.g.t. pr. Kristus baltu tautas sadalījās, veidojot kuršus, sēļus, zemgaļus un latgaļus. Šīs tautas apdzīvoja Latvijas teritorijas lielāko daļu un somugri tika izspiesti tālāk uz ziemeļiem.
Valstiskuma rašanos tieši ietekmēja dzelzs laikmeta sākšanās. Iedzīvotāji apguva prasmi no purva rūdas iegūt dzelzi, līdz ar to kļuva vieglāk saimniekot un zuda nepieciešamība dzīvot radinieku kopienās. Šajā laikā sākās arī mantiskā noslāņošanās, kā arī hierarhijas izveidošanās. Masas sastādīja brīvie ļaudis jeb zemnieki, savukārt sabiedrības elite bija labieši, senlatviešu dižciltīgie.
5.-9. gs. strauji palielinājās nocietināto apmetņu –pilskalnu- skaits. Ap senajām koka pilīm 10.- 12. gs. sāka veidoties senpilsētas, zemnieku un amatnieku apmetnes. Ap 10. gs. tika ieviesta podnieka ripa, kas izraisīja veselu apvērsumu keramikā. Pamazām sāka veidoties administratīvais iedalījums pagastos un pilsnovados. Tika ievāktas nodevas, pagastos valdīja kāda dzimta, savukārt pilsnovados vecākais vai valdnieks. Pilsnovadi savukārt apvienojās galos jeb zemēs, to centrā parasti bija kāda senpilsēta ar kādu augstākās kategorijas pili. Tā izveidojās baltu tautu zemes.
…
