Latviešu valodas kultūra

Viens no nācijas un katra indivīda kultūras visbūtiskākajiem faktoriem ir valodas kultūra. Tas, kā tauta attiecas pret savu valodas kultūras mantojumu, ietekmē arī katra atsevišķa cilvēka nostādni pret to, kādā vērtē viņš tur savu valodu. Valoda, protams, ir ne tikai kulturāls mantojums, bet arī instruments ikdienas komunikācijas procesos. Kā atzīst valodnieks J. Rozenbergs: „Kas skaidri domā, tas skaidri runā”. Valodas kultūra ir domas kultūra. Valodas kultūra attīstās reizē ar literāro valodu. Literārās valodas normu maiņa nostiprina jauno valodā, visu, kas veicina mērķtiecīgu, precīzu, pilnīgu domu izteikšanu, un tā sekmē valodas kā sabiedrības saziņas līdzekļa pilnīgošanos. Arī norma ir vēsturiska kategorija un „reizē ar valodas attīstību var mainīties arī valodas norma.”
Valodas kultūra, tāpat kā pati literārā valoda ir vēsturiski mainīgas, tikpat mainīga ir pati sabiedrība, kas valodu lieto. Valodas kultūra attīstās kopā ar pašas sabiedrības, tās materiālās un garīgās kultūras attīstību. Valodas kultūra, tāpat kā literārās valodas normas, ir ne tikai valodiski, bet arī sociāli nosacīta. Valodas attīstības procesu nosaka kā pašas valodas attīstības likumi, tā arī ekonomika, politika, ideoloģija, visa materiālā un garīgā kultūra.
…