Latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā

Pirmais pasaules kara cēloņi bija vairāku valstu politiski konflikti un par tā kulmināciju kļuva Austroungārijas troņmantinieka Franča Ferdinanda nogalināšana, tam sekoja vairāku valstu kara pieteikumi un beigās arī Vācijas kara pieteikums Krievijai 1914.gada 1.augustā. Latvija kara sekas sajuta jau ar pirmajām tā sākšanās dienām, kad notika strauja apbruņošanās un latviešu vīriešus un arī puišus mobilizēja, kā rezultātā tikai izveidotas spēcīgas armijas vienības ar latviešu strēlniekiem. Ļoti būtiski bija tas, ka latviešu strēlnieku vienības cīnījās nevis par Krieviju vai pret Vāciju, bet gan par savas dzimtenes aizstāvēšanu no nezināmā ienaidnieka, parādot neizmērojamu drosmi un cīņas sparu. Lai cik varonīgi cīnījās latviešu pulki, tad tomēr tikpat lieli bija latviešu upuru skaits Pirmajā pasaules karā. Bet varbūt tieši uz šo upuru skaita rēķina un viņu drosmes dēļ latviešiem radās reālas iespējas dibināt savu neatkarīgu valsti, ko mēs šobrīd saucam par Latvijas Republiku.
Krievijas Cara valdības neuzticēšanās nacionālajām vienībām un strauja Vācijas karaspēka virzīšanās un situācijas pasliktināšanās Krievijas teritorijā noveda pie latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu izveides, domes deputātu J.Goldmaņa un J.Zālīša vadība tikai izveidoti 3 strēlnieku bataljoni, kurus visus, manuprāt, vienoja viens mērķis-Pulcēties zem Latvijas karogiem. Pirmās strēlnieku kaujas notika 1915. gada oktobrī pie Pavasara muižas un Plakanu mājām, bet pēc tam jau tikai izveidoti 8 bataljoni. …