Mēnesi vēlāk notika arī paraolimpiskās spēles, turpat Londonā. Tās ir sporta spēles, kurā piedalās invalīdi ar kustību traucējumiem. Viņu priekšā tiešām ir jānoņem cepure. Vīni ir atraduši savu vietu dzīvē, un tas padara viņu dzīvi vērtīgu. It sevišķi mums ir prieks par nu jau vairākkārtējo paraolimpisko spēļu čempionu lodes grūšanā – Aigaru Apini. Jau pirmajā grūdienā viņš uzstādīja rezultātu, kuru nespēja pārspēt neviens no sekotājiem, bet, neskatoties uz to, viņš otrajā grūdienā pārspēja pašam piederošo medicīniskās grupas rekordu – 10.23 par veseliem 20 cm. Tā iegūstot savu trešo paraolimpiskā čempiona titulu šajā disciplīnā.
Londonas Olimpiskās spēles bija kā lieli visas pasaules sporta svētki. Tie vieno cilvēkus no dažādiem Kontinentiem. Ja ieskatās olimpisko spēļu vēsturē, tad to laikā mēdza pārtraukt karus. Pie mums Latvijā pēc Londonas olimpiskajām spēlēm sākās īsts pludmales volejbola bums, tāpat arī ar BMX izrādījuši vēlēšanos nodarboties daudzi jaunās paaudzes pārstāvji. Tas jau ir ieguvums. Gribās atgriezties pie jau minētā – ne jau visiem jābūt čempioniem, mums ir vajadzīga vesela tauta. Lepojos ar savu tautu.
…