Līdz pat vēl 19. gadsimta sākumam latvieši pārsvarā bija parasti, mazizglītoti dzimtzemnieki, taču par spīti izglītības trūkumam, tika konstatēs, ka 18. gadsimta beigās dažos novados lasīt pratuši aptuveni 2 trešdaļas pieaugušo iedzīvotāju, vietumis Vidzemē pat 90%, kas norāda uz iedzīvotāju augsto potenciālu un tieksmi pēc zināšanām. Tomēr latviešu literatūras, arī latviešu valodas veidošanos veicināja nevis tieksme veidot Latvijas kultūru, kā atsevišķu valsts kultūru, tai skaitā, literatūru, bet vienkārša nepieciešamība pēc latviešu valodā rakstītiem un no kanceles sludināmiem kristīgo rituālu tekstiem, lai vienkārši saprastos un dotu pavēles šīs teritorijas iedzīvotājiem.…