Latviešu dzīves atspoguļojums 20. gs. trimdas rakstnieku darbos.
Trimda ir piespiedu prombūtne no dzimtenes. Lielākā Latvijas iedzīvotāju došanās trimdā notika Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Kādēļ tik daudzi latvieši devās prom no dzimtenes, nevis palika šeit, gaidīt kara iznākumu? Viņu rīcības izskaidrojums ir bailes, jo Padomju vara jau bija sevi parādījusi, tā kā šie cilvēki labāk izšķīrās par došanos svešumā nevis par izsūtījumu uz Sibīriju, kas viņus sagaidīja, paliekot dzimtenē. Pārsvarā trimdā devās izglītoti un radoši cilvēki, kuri nespēja sēdēt uz vietas un klusu noskatīties savas tautas ciešanās, viņi nespēja samierināties ar uzspiesto partijas ideoloģiju, kas apspieda un noliedza jebkuras personības radošās tieksmes un domas izteiksmes brīvību. Runājot par rakstniekiem, kuri izceļoja no savas dzimtenes, kā spilgtākos varam pieminēt Anšlavu Eglīti, Annu Dagdu, Veroniku Strēlerti, Andreju Eglīti, Gundaru Janovski un Margaritu Gūtmani. Šie literāti savus darbus rakstīja ārzemēs esot, tādēļ visu šo ārzemēs iznākušo darbu kopumu mēdz dēvēt par trimdas literatūru.…