Latvieši un Latvijas teritorija zem svešām varām

Latvijas atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Valsts platība ir 64 589 km2, tai ir sauszemes robežas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu, jūras robeža ar Zviedriju. Kopumā jūras robežas garums ir 498 km. Tieši šī jūras robeža un vispārīgi izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis vienmēr ir valdzinājis citas tautas, kuras tādēļ pa visām varītēm vēlējušās šo teritoriju iegūt savā varā.
Krusta kari bija pirmais mēģinājums iekarot, kas skāra arī Latvijas teritoriju. Kā viens no cēloņiem šim karam bija izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, kas vilināja vācu krustnešus, un tie arī dabūja, ko gribēja, proti, no 13. – 16.gs. Latvijas teritorija bija pakļauta Livonijas ordenim. Zemniekam zeme vairs nepiederēja, bet par tās lietošanu viņam bija jāpilda klausības – klaušas, nodevas, kā arī desmitā tiesa baznīcai. Ļoti strauji tādējādi izplatījās dzimtbūšana, jo zemnieki zemei bija piesaistīti. Līdz ar 13.gs. sākumu vācu misionāri latvju zemēs aizsāka kristietības ieviešanu un jau 1555. gadā visā Livonijā bija luterisms. Tā kā Krievijas valsts vēlējās izeju uz Baltijas jūru, lai iegūtu sakarus ar Rietumeiropu, tā 1558. gadā iebruka Livonijā un 1560. gadā kaujā pie Ērģemes uzveica Livonijas ordeni. Nekavējoties pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers lūdza palīdzību Polijai un Lietuvai.…