Visos laikos cilvēks ir tiecies pēc laimes. Tagad mēs Vecā gada vakarā vēlam cits citam laimīgu Jauno gadu, mēs vēlam daudz laimes citiem dzimšanas dienā , mēs vēlam laimi un veiksmi daudziem cilvēkiem daudzos gadījumos. Bet cik daudzi no mums ir pārdomājuši par to, kas tad laime īstenībā ir, kāds saturs un būtība ir šim vārdam- laime. To es savā darbā mēģināšu noskaidrot caur visdažādāko literatūru, kur daudzi autori un izcilas personības ir izteikuši savu viedokli par laimi, kā jēdzienu. Un pēc tam izskatot būtiskāko mēģināšu noskaidrot, kā šī kategorija spēj kotēties pedagoģiskā darbībā.
Apskatot enciklopēdijas atradu tādu definīcijas raksturojumu, ka laime ir morālās apziņas jēdziens un ētikas kategorija. Laimes jēdziens raksturo tādu cilvēka psihisko (emocionālo) stāvokli, kas atbilst vislielākajai iekšējai apmierinātībai, dzīves pilnības sajūtai, apziņai, ka ir izdevies īstenot savu cilvēcisko misiju. Laimes jēdziens ne tikai raksturo noteiktu objektīvu vai subjektīvu cilvēka stāvokli, bet arī izsaka priekšstatu, kādai jābūt cilvēka dzīvei. Atkarībā no tā, kā tiek traktēta cilvēka dzīves sūtība un jēga, tiek izprasts arī laimes jēdziena saturs. Ir četri galvenie laimes aspekti:1.laimīgs liktenis (Fortūna), labvēlīgu apstākļu sagadīšanās; 2. liels prieks (psiholoģisks stāvoklis); 3. dažādu labumu sasniegšana; 4. apmierinātība ar dzīvi kopumā.
…
