Mīlestība ir kaut kas brīnišķīgs un neizprotams, kas bieži vien cilvēku sirdīs iezogas negaidīti. Tā veidojās, aug un tiek izkopta pakāpeniski, soli pa solim. No sākuma tā apreibina un nepakļaujas nekādiem loģikas likumiem, ka pat cilvēks bieži vien neredz daudz ko, kas ir apkārt. Tautā šo laika posmu mēdz saukt par „rozā briļļu” periodu. Tālāk abiem apreibinātajiem pamazām sāk vērties vaļā acis un viņi saprot, ka viss nu itin nemaz nav tik perfekti, kā sākumā šķitis, bet tas nenozīmē, ka viss beidzās, jo viņu idille vēl joprojām ir ieslēgta un grozās skaistajā un krāšņajā mīlestības jūtu lokā. Un, lai arī cik neticami tas skanētu, savā ziņā šis loks var nepārtrūkt nekad. Ja vien abi apjautīs trīs pamat lietas, bez kurām, tām nepastāvot savstarpējās attiecības un ikdienā, par fantāzijas par kopīgu, laimīgu nākotni nemaz nerodas, vai tiek aizmirstas ātri vien un krāšņais pozitīvisma loks lēnām dzist. T.i., trīs pamatnosacījumi, kas ir visu veiksmīgu un produktīvu, kā arī, galvenais, skaistu un tīru attiecību pamatā : jūtu ‘ķīmija’, savstarpēja cieņa, un, pats galvenais – uzticība.
Bez tā sauktās jūtu ‘ķīmijas’ vai, savādāk, savstarpējais cilvēku jūtu un pievilkšanās kokteilis, vai jūtu radītās ķīmiskās reakcijas cilvēka prātā, kas atspoguļojās arī uz ķermeni, un rodas starp un vai divos cilvēkos, divu cilvēku kopība nemaz nevar sākt pastāvēt. Jo bieži vien, gluži kā savstarpējās simpātijas cilvēkam pret cilvēku rodas bez šķietama iemesla, tā arī rodas šī ‘ķīmija’ starp diviem cilvēkiem, kas rada nepārvaramu pievilkšanās spēku, kas, savukārt, kā magnēts divus cilvēkus ‘salipina’ kopā vienā veselā.…
