Laime, manuprāt, ir viens no plaši izmantotajiem vārdiem, ar to ikdienā cilvēki sastopas uz katra soļa. Visapkārt tiek reklamētas loterijas ar saukli: „Piedalies un laimē!”, lasot pasakas bērniem, tās māca par lielo laimi, skatoties televīzijā filmas vai seriālus, arī tās māca par sapņu piepildījumu – par laimi, teicieni un pamācības, ko lietojam ikdienā arī ietver vārdu laime. Un galu galā arī katra cilvēka vērtību skalā laime ieņem vienu no augstākajām vietām. Daudziem cilvēkiem ir dažādas asociācijas ar šo jēdzienu. Laime katram cilvēkam ir dažāda, katram tā izpaužas savādāk – citam kā labs darbs, citam kā pārticība, citam kā ģimene un citam kā papildus pieskaitīts miljons jau esošajiem 5 miljoniem savā kontā. Vecgada vakarā, kad viens otram vēlam: ”Laimīgu Jauno gadu!”, arī citos dzīves brīžos, kad veltām vārdus: „Daudz laimes!”, vārdam ir liels spēks. Izsacīta doma, no sirds pateikts vēlējums sasniedz adresātu un mēdz piepildīties. Bet, kas ir laime? Dvēseles noskaņa, māka dzīvot harmonijā ar sevi? Visos laikos cilvēks tiecies pēc laimes. Laime ir izteikta mākslā, mūzikā, literatūrā. Laimes jēdziens ir daudzveidīgs, ar visu dzīvi saistīts, to aptverošs. Ir neskaitāmi daudz laimes formulu un ikvienā no tām ir daļa patiesības. Laimes jautājums ir cilvēka mūžīgais jautājums, tomēr, laimei nav noteiktas definīcijas.
