Laimas Muktupāvelas romāna "Cilpa" recenzija

Laima Muktupāvela, lai gan vēl jauna rakstniece, ir patiešām dzīves pieredzes bagāts cilvēks. Dzimusi Rēzeknē, tādejādi iemantojusi uzcītīgo latgaļu dabu, strādājusi dažādus darbus: sanitāre slimnīcā, modele LMA, arhivāre, kā arī sēņu šķirotāja Īrijā. Savu smago dzīvi un pieredzi šajā zemē rakstniece aprakstīja augstu popularitāti guvušajā romānā „Šampinjona Derība”. Vēlāk pārcēlusies uz laukiem un nodarbojusies ar lauksaimniecību. 2002. gadā rakstniece saņēmusi Literatūras gada balvu un godalgu īslugu konkursā „Klucis”.
Manis aplūkojamais darbs ir „Cilpa”. Tā jau ir trešā grāmata divu gadu laikā, ko šī rakstniece ir paspējusi uzrakstīt! Pati Laima Muktupāvela savu darbu pēc žanra ir nosaukusi par romānu – rāgu. Personīgi mani ļoti pārsteidza, tas, ka šis literārais darbs ir rāga, jo cik es pats zinu, vārds rāga ir saistīts ar indiešu mūziku. Noskaidrojot vārda nozīmi Tildes vārdnīcā 2005, ieguvu definīciju: Indiešu klasiskā mūzika – melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri u.c. tradicionālajiem elementiem. Bet aplūkojot šo darbu tālāk viss tapa skaidrs!
Laima Muktupāvela ir izvēlējusies interesantu tēmu un veidu, kā rakstīt šo darbu. Paralēli tika nostādītas divas pilnīgi dažādas pasaules – nemierīgā jauniešu pilsētas dzīve Rīgā, kurā valda narkomānija, noziedzība un uzdzīve, kas liek darīt visu, lai iegūtu naudu un baudu. Šajā paralēles frontē dzīvo cilvēki, kuri ir kļuvuši pilnīgi egocentriski, viņi zina un domā, ka uzvar tas, kurš uzbrūk pirmais! …