Dominējošā vārdšķira ir lietvārdi, kas liecina par to, ka dzejolis ir stāstošs un informatīvs. Darbības vārdi lietoti mazāk, tie dzejolim piešķir dinamiskumu un dzejolis līdz ar to ir uz priekšu virzošs. Darbības vārdi lietoti īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē. Tas, ka dzejolī ir maz īpašības vārdi, norāda uz to, ka dzejolis nav aprakstošs. Autors neuzspiež savu raksturojumu, bet gan ļauj lasītājam pašam iedarbināt savu iztēli. Apstākļa vārds „vēl” liecina, ka darbība norisinās un turpinās. Dzejolī nozīmīgi ir arī palīgvārdi. Norādāmais vietniekvārds „tā” liecina, ka tas, par ko autore raksta, ir jau kaut kur bijis pieminēts un lasītājam būtu jāsaprot, par ko ir runa. Šajā gadījumā tā ir leģenda par zilo govi. 1972. gadā lībiešu izcelsmes dramaturgs Gunārs Priede uzrakstīja lugu «Zilā», un pirmo reizi padomju literatūrā tika pieminēta Latvijas zilā govs. …