Taču izrādes laikā, es neredzēju, kāpēc šāda veida atklātās kulises ir veidotas, jo tās netika apspēlētas, tieši pretēji tās novērsa uzmanību no notiekošā uz skatuves, jo dažkārt interesantāk ir skatīties kā dejotāji dzer ūdeni, nekā stāv pilnīgi nekustīgi skatuves centrā. Lai arī skatuve tika stilizēti ierobežota, dejotājiem tas neliedza to paplašināt- izejot no tās. Bieži vien dejotāji pārvietojās starp skatītājiem vai vispār izgāja no zāles, tas radīja atbrīvotības iespaidu man kā skatītājam. Gaismu efekti netika daudz izmantoti, un tie pārsvarā bija vienkārša gaismu ieslēgšana un izslēgšana veidojot dabisko zāles apgaismojumu vai akcentējot vienu gaismas staru. Taču dīvaina sajūta pārņēma, kad zālē tika izslēgtas pilnīgi visas gaismas un valdīja pilnīgs klusums- tāds baiļu un tajā pašā laikā mierpilnu sajūtu kopums. Tā kā izrāde risinājās sporta laukumā, tad dejotāju tērpi bija sporta apģērbs, kas ļāva brīvi un ērti kustēties, atļaujoties veikt visa veida kustības. Izrādes laikā tika izmantoti visi priekšmeti, kas atradās uz skatuves, neradot butaforiju efektu.
Zinot uz ko es eju, biju gatava, ka izrāde būs pilna ar dažādiem interesantiem momentiem, to starpā daudz klusām vietām. Klusuma pauzes vienmēr manī rada diskomforta sajūtu, jo pat siekalu norīšana šķiet pārāk skaļa, un, ja šīs klusuma pauzes ir pārāk garas, tas rada nervozitāti. Izrādes laikā bija divas vietas, kad man šķita, ka izrādē vajadzētu iesaistīties skatītājiem- vienreiz, kad visi dejotāji nonāca skatuves priekšplānā un vēroja skatītājus, domāju, ka vajadzētu aplaudēt, bet kautrīguma dēļ negribēju būt pirmā- tā arī neviens neaplaudēja, un otra vieta bija, kad visi dejotāji, atrodoties guļus, sista ar plaukstām pa zemi, radot aplausu skaņu- bet arī tad neviens neaplaudē. Interesanti būtu aiziet vēlreiz uz izrādi un, pārvarot savu klasiskā stila kautrīgumu, attiecīgajās vietās aplaudēt un redzēt, vai izrāde pēc tam mainās vai ne. Atmosfēra šajā izrādē valdīja visnotaļ patīkama, gan modernais teātra iekārtojums, gan mazais skatītāju skats lika justies mājīgi. Nelielā pieredze skatoties laikmetīgo deju izrādes, man ļāva vieglāk uztvert notiekošo, kā arī veiksmīgāk uztvert galveno ideju, ko izrādes veidotāji vēlas pateikt. Man ļoti saviļņoja šī izrāde, jo tā man lika ieraudzīt sevi no malas un lika aizdomāties par saviem trūkumiem un veidiem, kā es tos pārvaru, ja pārvaru. Laikmetīgās dejas izrādes ir daudz saistošāk skatīties kā klasiskās izrādes, jo šeit nav paredzams iznākums, un ir iespēja saskatīt apslēptus, toties tik pazīstamus dzīves paradoksus.
…
