Laiks ir jēdziens, par kuru vēl arvien strīdas un, domājams, vēl ilgi strīdēsies daudzi zinātnieki. Ne tikai par laika nozīmi, bet arī par tā ātrumu un virzienu. Katram cilvēkam dzīvē ir dots savs laiks, viņš to izdzīvo, ietekmējot apkārtējos notikumus, bieži pats to neapzinādamies. Pārmaiņas iet roku rokā ar laiku, taču, kuras pārmaiņas ir tik nozīmīgas, lai tās atzīmētu par vērā ņemamām, lai iezīmētu jaunu laikmetu?
Protams, ka cilvēki saprot un sajūt nozīmīgus notikumus. Latvieši taču saprata, ka naudas maiņa no rubļiem uz latiem bija nozīmīga, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO bija jauna lappuse Latvijas vēsturē… Bet vai šos notikumus varētu uzskatīt par jauna sākuma, jauna laikmeta atskaites punktiem? Neapšaubāmi, gan atjaunojot Latvijas neatkarību, gan Trešās atmodas laikā latvieši juta, ka būs citādi, ka pienāks jauni, domājams, labāki laiki. Jauna ēra! Šis ir nozīmīgs notikums, kurš iezīmē vienas valsts — Latvijas vēstures kāda perioda noslēgumu un cita sākšanos. To cilvēki saprata, atjaunojot republiku un saprot šodien. Vai varam izvirzīt hipotēzi, ka jau notikumiem risinoties, cilvēki saprot, ka tieši šie mirkļi būs jaunas ēras aizsākums?
…