Teikā stāstīts, ka Lāčplēsis jeb Lāčausis radies no lācenes, lāču mātes, kuru kāds meža iemītnieks sev pieradinājis kā sievu. No lācenes tas mantojis vareno spēku un ausis, tādēļ to nosaukuši par Lāčausi, bet no tēva visu pārējo cilvēka ķermeni. Jau jaunības gados viņš iztīrīja tēva mājas apkārtni no plēsīgiem zvēriem: vilkiem, mežacūkām un lāčiem. Parasti tas plēsējus saķēra aiz žokļiem un pārplēsa, tādēļ viņš ieguva iesauku Lāčplēsis. A.Pumpurs šo teiku izmantoja, rakstot eposu.
Pirms Lāčplēsis devās uz Burtnieku pili, tēvs viņam dod svarīgu padomu, kas savu nozīmi nav zaudējis arī mūsdienās-
„Taisnību zināt diezgan grūti,
Bet grūtāk nākas vēl taisnību sacīt.
Kas dzīvē pārvar šo grūtumu darbos,
Cilvēku augstāko tikumu panāk!”
Burtnieku pilī Lāčplēsis sastop „gudro un slaveno Burtnieku meitu” Latvijas skaistāko meitu, kuru viņš iemīl. Burtnieku pilī Lāčplēsim ir jāmācās septiņi gadi, kuru laikā viņš apgūs: ko māca svētie burti, ko apdzied latviešu dziesmas un ko stāsta teikas par austrumu zemi. Visas šīs ziņas un vēl daudz ko citu Lāčplēsis ar Kangaru mācās Burtnieku vecajā pilī. Lāčplēsim spēku dod Laimdota.…