Kvantitatīvā un kvalitatīvā pieeja sociālajos pētījumos

Jebkura zinātniskā pētījuma mērķis ir uzzināt atbildi uz kādu konkrētu jautājumu, un ir ļoti daudz metodes un iespējas izdibināt šo atbildi. Lai panāktu savu mērķi, ir jābūt labi izstrādātam plānam – tā ir vesela stratēģija. Pirmkārt, ir ļoti būtiski nodefinēt savu mērķi – tieši ko jūs vēlaties uzzināt. Otrkārt, noteikt labāko veido, kā to izdarīt. Tātad, ļoti būtiski ir pareizi uzdot jautājumu.
Pastāv veids, kā tiek iegūtas zināšanas – empīriskā analīze, un veids, kā mēs mūsu zināšanas izmantojam tiek saukts par normatīvo analīzi. Empīriskā realitāte atšķiras ar to, ka tā ir balstīta uz realitāti, tai nav nekāda sakara ar jūtām. Normatīvā analīze ir tās pretstats – tā ir balstīta vairāk uz intuīciju vai jūtām. Tātad, lai pētījums un secinājumi izdotos mēs nevaram iztikt nedz bez empīriskā pamata, nedz arī bez normatīvās analīzes. Politiskā analīze ir abu šo analīžu sintēzes rezultāts, jo ir svarīgas gan zināšanas, gan politiskās realitātes izpratne.
Zinātniskais pētījums sastāv no vairākiem etapiem: teorijas formulēšana, teorijas operacionalizācija, adekvātu pētījuma metožu izvēle, uzvedības novērošana, iegūto datu analīze un rezultātu interpretācija.
Teorijas formulēšana ir pirmais un varbūt svarīgākais pētījuma etaps, jo no tā, kā tiks nodefinēts jautājums, būs atkarīgs gan pats process, gan arī atbilde.
Teorijas operacionalizācija nozīmē abstraktu terminu un definīciju pārveidošana par konkrētām tēmām, ko mēs vēlamies izpētīt. Šī stadija paredz pāreju no pārdomām uz rīcību.
Adekvātu pētījuma metožu izvēle ir stratēģijas izstrādāšana – lai izpētītu kādu parādību, ir ļoti svarīgi izmatot pareizu metodi tās pētīšanā. Tas ir lielā mērā atkarīgs no pašas problēmas. Visideālākā metode ir tāda, kas (pētījuma) dažādu ierobežojumu apstākļos būs pēc iespējas efektīgāka.

…