Vieni no aktuālākajiem jautājumiem pēckara attīstības un modernizācijas laikā bija ekonomiskā izaugsme un vienlīdzība (vai tieši otrādāk – nevienlīdzība). Ekonomists Saimons Kuznecs (Kuznets) šī jautājuma kontekstā izvirzīja hipotēzi par “apgrieztā U‑veida līkni” (citos literatūras avotos saukta par Kuzneca līkni un citos nosaukumos). Pirmajā esejas nodaļā sniegts šī koncepta izskaidrojums un sākotnējais uzstādījums, bet tālākajā darbā apskatīti citu autoru viedokļi, kritika un valstu pieredzes. Diskusijas daļā Kuzneca līkni mēģināts pēc personiskiem novērojumiem piemērot Latvijas situācijai.
Savā plaši pazīstamajā 1955. gadā publicētajā darbā “Ekonomiskā izaugsme un ienākumu nevienlīdzība” Kuznecs (Kuznets, 1955) pievēršas cilvēku ienākumu līmenim un tā izmaiņām ilgākā laika posmā, kā arī meklē šo izmaiņu cēloņus. Autors apskatījis datus no trijām attīstītajām valstīm – ASV, Lielbritānijas un Vācijas – un secinājis, ka 20. gadsimtā šajās valstīs ienākumu sadale starp iedzīvotāju grupām tuvojas vienlīdzībai. Svarīgs aspekts ir nodokļi – attīstītajās valstīs arvien vairāk piemēro progresīvo ienākumu nodokli, kas augstās ieņēmumu grupas (vienkāršāk sakot – turīgākajiem) iedzīvotājiem neto ienākumus vēl vairāk samazina, turpretī zemās ieņēmumu grupas (jeb nabadzīgajiem) iedzīvotājiem – palielina, tādējādi sašaurinot ienākumu nevienlīdzību (Kuznets, 1955: 5).…