Kurši - latviešu vikingi

Latgaļiem bija jāaizstāv senās Latvijas austrumu novadi pret krieviem, bet kuršiem nācās sargāt rietumu robežu. Šī robeža bija Baltijas jūra, un uzbrucējiem tātad bija vajadzīga flote. Bīstamākie šai ziņā bija zviedri un dāņi.
Šīs tautas jau 6.-7. g.s. sāka mēģināt uzbrukt citu zemju piekrastēm. Viņu galvenais mērķis sākumā bija laupīšana, vēlāk arī iekarošana. Laupīšanu toreiz neuzskatīja par negoda darbu, kā tas bija ar zagšanu. Zagļi visi nicināja, bet veiksmīgs laupītājs bija varens un slavens vīrs. Tikai ja nebija iespējams laupīt viņi dažkārt arī tirgojās.
Šos ziemeļniekus, kas tādā nolūkā devās pāri jūrai, sauca par vikingiem. Laikmetu, kad viņu braucieni, laupīšana un iekarojumi notika sevišķi plašā mērā, apzīmē par vikingu laikiem (800.-1050.g.).
Bet svešas piekrastes vilināja arī kuršus. Cīnoties ar ziemeļu vikingiem, viņi paši kļuva par bezbailīgiem jūrniekiem. Kuršu kuģi devās pāri jūrai un uzbruka kā dāņu, tā zviedru krastiem un salām. To viņi darīja, gan lai atriebtos par svešinieku uzbrukumiem, gan lai iegūtu mantu, slavu un godu. – Ne par latviešu cilti no šiem laikiem nav tik daudz ziņu kā par kuršiem.
7.gadu simteņa vidū zviedriem izdodas nostiprināties Kursā, netālu no tagadējās Liepājas – Grobiņā ( domā, ka tā bijusi rakstu liecības minētā Kuršu Seeborg – Jūrpils ). Tur tie uzceļ savu nometni jeb senpilsētu, kas pastāv līdz 8.gadu simteņa beigām (to atraka 1930. gadā). Tad notiek spēcīgs kuršu uzbrukums – zviedru senpilsētu ieņem un iznīcina. …