Kopumā kultūras pieejamība reģionā tiek attīstīta arvien vairāk, taču joprojām ir vietas Latvijā, kur kultūras dzīve ir vājā līmenī, taču reizē tās ir arī vietas, kur pats labklājības līmenis nav pārāk augsts(pierobeža, Latgales rajons). Skatoties uz veiktjiem pētījumiem šajā jomā ir skaidrs, ka tiek domāts par attīstību un kvalitatīvas kultūras pieejamību, taču daļa pētījumu, manā izpratnē, nespēj būt uzticami un šie dati nespēj vēstīt par situāciju valsts reģionos kopumā. Lai gan iespējams nepilnīgs, tas ir pozitīvs dzinulis nozares attīstībai, jo šīs problēmas vismaz tiek apskatītas un par tām tiek diskutēts. Pētījumi liecina, ka galvaspilsētā dzīvojošiem cilvēkiem rodas kultūras pieejamības problēmas pakalpojumu dārdzības dēļ, citās Latvijas pilsētās cilvēki sūdzas par kultūras pasākumu retumu, savukārt laukos dzīvojošajiem kultūras pieejamības problēmas rada neattīstīta infrastruktūra. Būtisks iemesls ir arī iedzīvotāju līdzekļu trūkums un iespējas iegādāties ieejas biļetes uz pasākumiem, kā arī profesionāla darbaspēka trūkums laukos un reģionos, profesionāļiem izvēloties citas nozares, jo trūkst izaugsmes iespēju. Jauni cilvēki arvien mazāk izvēlas strādāt reģionos un iemesli tam mēdz būt dažādi, bet lielākoties, jauni cilvēki nespēj saskatīt sev labu dzīvi ārpus lielajām pilsētām(protams, ka pastāv arī izņēmumi). Arvien vairāk attīstas valsts atbalsts kultūrai un palielinās arī iespējas iegūt finansējumu citur, tāpēc tādā veidā attīstas arī pati nozare. …