Kultūra mainās un iet līdzi laikam, tā pat kā mēs. Tā brīžiem tiek aizmirsta, bet nenoliedzami atrodas mums apkārt. Mēs nevaram ignorēt mūsu pagātni, un nevaram neievērot vienreizējus senās kultūras pieminekļus, kas mums atgādina to, kā cilvēki uztvēra pasauli.
Kultūras pieminekļi un liecības, kas ir saglabājušās no aizvēstures un senajiem laikiem, mums stāsta par griķu, romiešu, Divupiešu un ēģiptiešu garīgo pasaules uztveri, jo lielākie arhitektūras pieminekļi ir dievu, valdnieku tempļi, kapenes izklaides vietas, piemēram, amfiteātris. No šī laika lielākoties ir saglabājušies arhitektūras pieminekļi, gleznojumi, gravējumi un zīmējumi uz ēku sienām, kas pastāsta par tā laika cilvēku dzīvi un interesēm, par lēno kultūras attīstību un nemainīgumu. Daudzi tā laika kultūras pieminekļi ir vēl joprojām līdz galam neizpētīti un neizprasti, piemēram, Stounhedža, Ēģiptiešu piramīdas un zikurāri. To tapšana ir neiedomājama ar aizvēstures tehnaloģijām.
Viduslaiku atstātais kultūras mantojums ir daudzveidīgāks. Ir saglabājušās arī gleznas, grāmatas, nošu raksti. Viduslaiku, kas ilgst 10 gs., cilvēku dzīve bija ļoti garīga, tādēļ arī mākslas darbos jūtama garīgā pasaule. Viduslaiki iezīmējas ar pilsētu celtniecību un apbrīnojami skaistu arhitektūru Eiropas centrālajos rajonos: Medinā, Mekā, Romā, Prīzē, Vatikānā, bet tik un tā cilvēku brīvi izpaušnanos mākslā ietekmē baznīca un garīgā pasaule.
…
