K.Skalbes pasakas "Ūziņš" analīze

1) Tēma, motīvs.

Pasaka „Ūziņš” sākas ar ievadu, kur tiek aprakstīta situācija:
”Veca gada vakarā pie Ilgumu saimnieka bij balle. Tad tur sabrauca visi pagasta lielmaņi. Muižkungs, melderis ar savām cienīgmātēm, skolotājs, kurš vēl nebij precējies, un daudz kuplu un sārtu saimnieku meitu. Tur bij arī jauni saimnieku dēli, kuri dancojot tik cēli prot piesist papēžus, un skroderis Akots, kurš prata deklamēt un dziedāt kuplejas.”
Pasakas beigās, kur pēdējā rindkopa rakstīta pirmajā personā, ir minēts, ka tā ir tautas pasaka.
„Un man ienāk prātā tautas pasaka par jauna gada nakti, kad zirgi runā.”
Pasaku var saukt par pazemīgo dvēseļu un vientulības pasakām, jo pasaka pasakas galvenais varonis ir vecs, līdzcilvēku pamests cilvēks. Ļoti labi parādās citātā:
”Viņš labi juta, ka še, kur agrāk viņš bij bijis pirmais, tagad viņš ir pēdējais. Tāpēc viņš bija tik pieticīgs un nekā priekš sevis neprasīja.”
Kā jau zināms, Skalbe savās pasakās aicina lasītājus būt pazemīgiem, cildina dvēseles bagātību. Arī šajā pasakā galvenais ir daiļums, pazemība un draudzība, tātad pasakā galvenā tēma ir par draudzību un cilvēka vajadzība pēc laba drauga. Pasakā ir izmantots mitoloģisko tēls, latvieši dievība Ūziņš, jeb Ūsiņš. Ūsiņš ir zirgu dievs, tādēļ liela nozīme šajā pasakā ir zirga, precīzāk Lauča, tēlam. …