Krusta kari Baltijas teritorijā

12. gs. krusta kari, kas līdz šim notikuši tikai Eiropas daļā ap Vidusjūru, kur krustnešu un bruņinieku ostas Marseļa, Venēcija un Dženova izaug par pasaules tirdzniecības centriem, Austrumos un, lai gūtu peļņu arī Āzijā, tiek pārcelti arī uz Baltijas jūras reģionu – pašreizējo Baltijas valstu teritoriju. Bīskaps Alberts Baltijas teritorijā ieradās ar lielu krusta karotāju pulku un piespieda, līdz šim nekristītos lībiešus, kristīties. Alberts apmetās netālu no Daugavas ietekas jūrā, vietā, kur dzīvoja lībieši un atradās vācu tirgotāju, kuri šeit jau bija ieradušies ātrāk, apmetne.
1201. gadā Alberta svētību sāk būvēt nocietinājumus un baznīcu, vēlāk te izveidojas Rīga.
Baltijas iekarošanā Alberts ieguldīja savas dzimtas personīgos līdzekļus, tāpēc arī savus brāļus, pusbrāļus iecēla augstos amatos. Vēl šos krusta karus atbalstīja Visbijas, Saksijas un Vestfāles namnieki, Lībekas tirgotāji ik gadu katrs uzturēja un apbruņoja pa 1 krustnesim, kas devās uz Rīgu, par to bija jāmaksā 10 sudraba markas. To pašu, darīja arī citas pilsētas, kas cerēja gūt Livonijā lielu peļņu no tirdzniecības ar zvērādām un vaskiem. Salīdzinot ar to, nenozīmīga ir palīdzība, ko Livonijas bīskapiem deva vācu firsti.…