Latvijas Bankas personālu krīzēm apmāca divos veidos – notiek regulāras apmācības, kurās ietilpst krīzes situācijas simulēšana, kā arī “ikdienas darbs, izvērtējot pašu pieredzi un citu institūciju piedzīvotās problēmsituācijas. Latvijas Bankas darbinieki arī aktīvi apmeklē pasākumus, kuros notiek pieredzes apmaiņa par darbībām krīzes situācijā,” tomēr par konkrētu apmācību biežumu V.V.Vagulis nestāsta.
Latvijas Bankas krīzes komandā ietilpst plašs centrālās bankas darbinieku klāsts, kas ir atkarīgs no noteiktās krīzes situācijas, tās “rakstura un jomas – sākot ar vadību, speciālistiem un beidzot ar darbiniekiem, kuru uzdevums ir ikdienas atbilžu gatavošana uz telefoniski un e-pastā saņemtiem jautājumiem,” kā arī tiek piebilsts, ka komunikācijas krīzes situācijā komandā ietilpst preses sekretārs, komunikācijas vadītājs un sociālo tīklu komunikācijas koordinators. Un krīzes gadījumā atbildība esot jāuzņemas ikvienam.
Par cik mūsdienās “žurnāli ir padarījuši vienas dienas drāmas par savu prioritāti” un regulāri cenšas atrast kādu jaunu sensāciju, jautājām par to, kā krīzes komunikācijas plānā iekļaujas darbs ar medijiem, V.V.Vagulis paskaidro, ka “Mediji ir ļoti nozīmīgs sabiedrības informēšanas veids, tāpēc būtiski par potenciālām krīzes un problēmsituācijām sniegt informāciju caur mediju kanāliem.” Un krīzes situācijā ar medijiem tiesīgs runāt ir Latvijas Bankas prezidents, preses sektetārs, vai nepieciešamības gadījumā kāds no ekspertiem, ja vien viņš pats tam piekrīt.
…