Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē (Kriminālprocesa likuma 1.pants).
Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.
tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir viens no būtiskākajiem un aktuālākajiem kriminālprocesuālajiem jautājumiem jau vairāku gadu garumā, tāpēc esejā tiek skaidrots tas, kādos gadījumos būtu atzīstams, ka kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā, vai patreizējais kriminālprocesa regulējums ir pietiekams, lai nepieļautu neattaisnotu kriminālprocesa novilcināšanu, kādās kriminālprocesa stadijās tas var tikt konstatēts, vai valsts ir paredzējusi rīcību, kā procesa virzītājam rīkoties, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un kā tiek kompensēts ar nesamērīgi ilgu kriminālprocesu nodarītais kaitējums. Secinājumi ujn priekšlikumi.