Saprotams, ka Krievijas specdienestu mērķis ir iegūt informāciju, kas nav publiski pieejama, kas tai dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un, iespējams, militāru lēmumu pieņemšanā, vai arī ietekmētu ES (Eiropas Savienība)un NATO (North Atlantic Treaty Organization- Ziemeļatlantijas Līguma organizācija) lēmumu pieņemšanu. Krievijas īstenotās aktivitātes Nīderlandē pret OPCW vērstais kiberuzbrukums ar mērķi iegūt kontroli pār informācijas sistēmām rada būtisku apdraudējumu gan NATO gan ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai. Šajā sakarībā vairums ES dalībvalstu, izraidīja Krievijas diplomātus, kuri tika turēti aizdomās par piederību Krievijas izlūkdienesta struktūrām. Izlūkdienestu rezidentūrām, kas ir izvietotas Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ir liela nozīme kopējā specdienestu darbā pret ES dalībvalstīm un NATO, tāpēc katrs izraidītais aģents ir ļoti svarīgs. Tas savukārt samazināja Krievijas izlūkdienesta potenciālu Eiropā, jo masveida izraidīšanas neilgā termiņā rada milzu robu rezedentūru darbā. Tāpat vairums dalībvalstu noteica ierobežojošus pasākumus daudzām Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. Jāņem vērā arī tas fakts, ka kopš 2014. gada pastāv saspīlējums Krievijas attiecībās ar Rietumiem, tostarp ES valstīm, jo ASV un citas valstis piemērojušas sankcijas par Krievijas darbībām Ukrainā un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Sankcijas netiek atceltas, bet tiek regulāri papildinātas par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par kibernoziegumiem. Līdz ar to aug arī saspīlējums Krievijas ASV attiecībās, kas solidarizējoties ar Lielbritāniju, izraidīja 60 Krievijas diplomātus un saglabājas saspīlējums Es dalībvalstu un Krievijas starpā.
…