Krievijas attiecības ar ES nozīmīgākās un daudz sarežģītākas ir kļuvušas pēc ES pēdējās paplašināšanās, kad ES pievienojās vēl 10 valstu, tai skaitā arī Baltijas valstis, tādējādi daudz izteiktāk iezīmējot Eiropas Austrumu un Rietumu robežu, kas nozīmē citādāku ārpolitikas kursa veidošanu, gan Krievijai, gan ES, un tai skaitā ir ietekmējis arī Krievijas un Latvijas attiecības.
ES un Krievijas attiecības pieder pie nozīmīgām divpusējām attiecībām, jo kā zināms Eiropas Savienība ir Krievijas lielākā un nozīmīgākā tirdzniecības partnere, par ko liecina Krievijas un ES apgrozījuma apjoms, kas saglabā pozitīvas attīstības tendences, jo īpaši pēc ES paplašināšanās1.
Kā zināms sākumā, pirms ES paplašināšanās Krievija bija par šo paplašināšanos, taču nākot tuvāk šim termiņam, Krievijas ārpolitikā iezīmējās pirmās bažas, jo kļuva skaidrs, ka pieaugs plaisa starp Eiropu, kas integrējas un Krieviju, kas it kā paliek vecajā pozīcijā. Taču skaidrs ir tas, ka Krievijas un ES attiecības ir ļoti svarīgas un nozīmīgas gan valstu līmenī, gan starptautiskā līmenī.
Kā zināms ES un Krievijas attiecības ir ļoti sarežģītas un ES ar tagadējām Krievijas attiecībām nevar būt apmierināta, tās metodes, kuras ES izmanto attiecībās ar citām valstīm attiecībā uz Krieviju diemžēl nestrādā un mēģinājumi veidot attiecības ar Krieviju nedaudz kategoriskākā tonī ir bijuši neveiksmīgi. Krievijas un ES attiecību veidošanas galvenā problemātika ir tā, ka Krievija un ES nevar vienoties par kopīgiem standartiem kopīgu mērķu realizēšanā, drošā līdzāspastāvēšanā un starptautiskās drošības stabilitātes nodrošināšanā.…