Atkarībā no termiņa visbiežāk izšķir īstermiņa un ilgtermiņa kredītus. Īstermiņa kredītu izsniegšanas termiņš ir līdz 5 gadiem. Uzņēmumiem tie atļauj palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu. Fiziskajām personām tie ļauj iegādāties preces, vai pakalpojumus un norēķināties vēlāk. Ilgtermiņa kredīta nepieciešamību uzņēmējdarbībā nosaka pamatkapitāla aprites īpatnības, piemēram, lai uzņēmums gūtu ienākumus ēku un iekārtu izmantošanā, kas pārsniegtu saņemtā kredīta summu, paiet daudz vairāk laika. Tāpēc ilgtermiņa kredītu parasti izsniedz uz ilgāku laiku, piemēram, ar samaksas termiņu līdz 10, 20 gadiem un pat ilgāk. Tie var kalpot:
• Jauno tehnoloģiju iegādei;
• Mūsdienīgo iekārtu iegādei;
• Jaunas produkcijas izstrādei vai esošo produkcijas veidu īpašību uzlabošanai;
• Noieta tīklu veidošanai.
Tas uzņēmumiem ir nepieciešams, lai uzlabot, vai saglabāt savu konkurētspēju.
Pie ilgtermiņa kredītiem pieder arī hipotekārie kredīti.
Atkarībā no aizdevēja izšķir tiešos un sidicētos kredītus. Tiešais kredīts ir, kad kredītu izsniedz viens aizdevējs. Sindicētais kredīts rodas, kad daudz kreditoru apvienojas vienā projektā, piemēram, aizdod naudu lielai bankai. Šos daudzos naudas devējus parasti pārstāv viens starpnieks, kurš risina visus juridiskos un tehniskos jautājumus.
Vēl viens Latvijas apstākļos svarīgs kredītu klasifikācijas kritērijs ir kredīta valūta. Šobrīd ir izplatīti kredīti ārvalstu valūtā, īpaši eiro, galvenokārt tāpēc, ka procenti tiem ir daudz zemāki. Kā liecina Latvijas bankas statistika uz 5.janvāri vidējā procentu likme gadā kredītiem, kas izsniegti privātpersonām latos, sastādīja 13,88%. Savukārt kredītiem, kas izsniegti privātpersonām ārvalstu valūtā, procentu likme sastādīja 5,17%. Kredītiem, kas izsniegti uzņēmumiem, šī starpība nav tik liela – kredītiem latos – 5,04% gadā, bet kredītiem ārvalstu valūtā 4,18% gadā.[3]
…