Šobrīd populārs ir uzskats, ka atliek tikai kaut ko stipri vēlēties, tad tas notiks. Kaut kas šajā domā ir. Tomēr dzīve rāda, ka bieži ar gribēšanu vien ir par maz. Ir jāvēlas, jāvēlas stipri. Ir jāakumulē sevī gribas enerģija līdz tādai pakāpei, ka tā dod grūdienu, virzību, pārtop par vēlēšanos kaut ko mainīt, rīkoties citādāk.
Mēs gribam kļūt veiksmīgi un sasniegt panākumus. Un tomēr, ir tik daudz veidu, kā mēs apstājamies savā personības izaugsmē. Mēs bēgam no atbildības, izdomājam dažādus attaisnojumus: kautrējamies, taisnojamies, skaužam, manipulējam, apsūdzam, izvairāmies. Lai kaut ko mainītu, mums jāsaprot vide, jāizprot savas vajadzības, jāapzinās savi resursi. Jāattīsta vīzija, jāuzņemas atbildība, jābūt gataviem augt un mācīties, pieņemt lēmumus, iespaidot notikumus, saprātīgi riskēt. Un te manuprāt var palīdzēt koučs jeb personiskās izaugsmes treneris, kas ar savām zināšanām un prasmēm var atbalstīt cilvēku personiskās izaugsmes ceļā.
Rakstot šo eseju daudz uzzināju par kouču un to treniņiem. Saprotu, ka, lai labi pildītu savu amatu un mani darbinieki būtu apmierināti arī ar manu darbu ir jāgūst ļoti daudz zināšanu par cilvēka psiholoģiju un tā vadīšanas spējām.
Vasarā būdams atvaļinājumā noteikti esmu izlēmis apmeklēt un iziet kouča treniņa programmu un atgriezties atpakaļ, kā jauns, veiksmīgs, radošs un gudrs vadītājs un komandas līderis.
…